Kārtējais filozofiskais uzplaiksnījums manā nožēlojamajā prātiņā: mūsu vecums patiesībā nav precīzs. Jo visi sāk skaitīt vecumu kopš bērna dzimšanas paiet gads, tad nākamais, u.t.t. Tādā veidā ir pieņemts, ka man tagad ir 28 gadi komats cik tur mēneši (augustā paliks 29).
Bet, kā tad paliek ar tiem deviņiem mēnešiem ko es un jūs visi nodzīvojat mātes miesās pirms dzimšanas? Tas nav divas nedēļas, tas ir gandrīz gads! Gads, kurš vēstures un paražu sajaukuma gaitā ir kaut kā piemirsts. Tad nu pasludinu, ka man jau ir iestājušies 29 gadi, jo galu galā no manis jau daudz maz saprātīgs čibriks bija izveidojies aptuveni tieši pirms 29 gadiem :)
3 Komentāri
Nekādu lielo atklājumu izdarījis neesi. Paskaties plašākā mērogā – tas nemaina pilnīgi nekādu uzskaiti uz zemes (zemes ilgums, evolūcijas laiki utt.). Katrā ziņā, gadus vajadzētu(!) sākt skaitīt kopš “ieņemšanas”.
Austrumos (Japāna?) tā arī ir pieņemts skaitīt
wow, redz kas atklājās!
Iekomentē