Novembrī tēvam konstatēja plaušu vēzi. Viņš nomira šonedēļ, naktī uz četrpadsmito martu. Vēzim izdevās iznīcināt viņa ķermeni, bet ne garu, jo tēvs cerēja un nepadevās līdz pēdējam mirklim.
Vēlos pateikties Jelgavas slimnīcas personālam, kas par viņu rūpējās pēdējo nedēļu. Paldies arī cilvēkiem, kas atbildēja uz manu lūguma e-pastu, kā arī tiem diviem cilvēkiem, kas atsaucās uz manu iepriekšējo bloga ierakstu.
Vēzis ir baigā maita, ja gadās dzīvē ar to sastapties, nekavējoties pārslēdzaties uz veselīgu dzīvesveidu, pozitīvu cīņas garu, un agresīvu kombinētu ārstēšanos. Tikai tad būs cerība uzvarēt.
4 Komentāri
Ēm..
Izsaku līdzjūtību.
Veselīgs uzturs un nekāda stresa ir labas dzīves atslēga! Cilvēki, sāciet domāt, ko ēdat un kā dzīvojat :)! Visu cieņu tētim par to, ka nepadevās un neizrādīja baiļu!
Domas:Bieži vien dzīve ir neparedzama lieta un neviens nav pasargāts pret likstām, kas vairojās mums apkārt.Visu cieņu cilvēkiem , kas cīnās līdz pēdējam elpas izsīkumam.
Visu cieņu ……
;(
tā viš i..
Iekomentē