www.guigo.eu

Pirms burtiski pusstundas pāršalca ziņas, ka Mazsalacā ir nogāzies meteorīts, radot krāteri u.t.t. Sākumā iefanoju, wow, retums, pie tam Latvijā!!! Twitter ir pilns ar prātojumiem, uzrodas jau pirmie idioti, kam ir autentiskas meteora bildes fotografētas ar MS Paint, visi jau sāk spekulēt cik liels tas bijis un cik nu kruta mums noveicies.

Bet paga, tad nu padomāsim, cik lielam tam bija jābūt?..

Pirmā lieta, kas vedina uz šaubām: ja krāteris ir 10 metru dziļumā, tas liecina par sekojošo: to radījušais meteors jau būtu pamanāms pa gabalu ar graujošu skaņu un garu jo garu aiz sevis atstātu spožu svītru, to visu ticamāk pamanītu ne tikai Latvijā, bet kaut kur šajā Ziemeļeiropas gaisa telpā (Igauņi, Zviedri, Krievi, atkarīgs no kuras puses tas ielidoja).

Šāda krātera radītājs būtu masīvs jau pirms tā ietriekšanās zemē, tie kas ir redzējuši nakts debesīs bolīdu, sapratīs par ko runāju.

Ja kaut kas tik masīvs būtu noticis, ziņas jau būtu ātrāk izplatījušās, pagaidām tikai LETA ziņo par nenosakāma liecinieka uguņojošu pļavu.

Otrs spēcīgs faktors – radiācija. Meteoros nav radiācijas ( google: are meteorites radioactive ), ne tuvu tik, lai nodarītu cilvēkam ļaunumu kas to tura rokā. Kam ir radiācija? Zemes mākslīgajiem pavadoņiem (Habla teleskops, Iridium sakaru satelīti, TV satelīti, militārie satelīti) – kādā no tiem var būt radioaktīvā kurināmā dzinējs, vot no tā ir jāuzmanās. Pareizāk būtu, ja ziņās teiktu “tiks pārbaudīts, vai tur nav nogāzies mākslīgais pavadonis kas var piesārņot apkārtni ar radiāciju” nevis kosmosa akmenis ar nāvējošu starojumu.

Kas tad īsti noticis?

Varbūt tur uzgāja gaisā kara laiku bumba?

A varbūt vietējie zemnieki izspēlēja joku, uzrāva gaisā savu kartupeļu lauku un tagad tīksminās par sacelto ažiotāžu :)

PAPILDINĀTS: pirmās bildes ienākušas, un ko redzam? vēl vienu apstiprinājumu, ka tas viss ir FAKE: zāles stiebri gar “krātera” malām stāv sveiki un veseli :) ne apdeguši, ne anihilēti milzīgā sprādzienā, nē, tā vnk aug krātera malā. Nu gan zvērā meteorīts, uzspridzinājis tik lielu krāteri, bet zālīti pasaudzējis :)

Īss un precīzs video, kurā tiek parādīta galvenā problēma, ar ko saskaras gan astronomijas amatieri (pārsvarā pielietojot lielāku palielinājumu), gan fotogrāfi (iegūstot neasas bildes), gan lielākās observatorijas – gaisa turbulence.

Jo starp kosmosa objektiem un novērotāju uz Zemes ir biezs jo biezs atmosfēras slānis, kas sastāv no nemitīgi virmojošām gāzēm. Konkrētajā piemērā ir uzfilmēts, kā izskatās iezūmota Mēness virsma – tā kustās un vibrē kā želeja kratītā šķīvī:

Ā, un neaizmirsīsim arī vēl vienu faktu, kas apgrūtina zvaigžņotās debess vērošanu Latvijā – NOLĀDĒTIE MĀKOŅI!

Kas ir Perseīdas?
Perseīdu meteoru plūsma pēdējās nedēļas laikā ir sacēlusi dūņas masu medijos gan pie mums, gan rietumos. Tā tas notiek katru gadu ap 11 augustu, jo tieši tad Perseīdas atkārtojas. Īsumā: tās krītošās zvaigznes ir mazi puteklīši (reizēm akmentiņi), kas ietriecas Zemes atmosfērā ar 70km/s lielu ātrumu, tāpēc jamie zvērā sakarst un uzliesmo. Kur tie rodas katru gadu vienā un tai pašā laikā? Tie ir netīrumi, kas palikuši aiz komētas, kuru orbītu tad mūsu Zeme regulāri šķērso. Līdzīgi kā pa grants ceļu aizbrauc mašīna un tev jāšķērso šis putekļainais ceļš.

Kad būs Perseīdu maksimums?
Šonakt! 11. augusts, un arī rītvakar. Ko līdz kārtīgi satumst (ap 11 naktī), tā velcies ārā un skaties gaisā. Jāskatās ziemeļu/austrumu virzienā (tur ir Perseja zvaizgnājs, kas ir šīs meteoru plūsmas epicentrs), bet vari arī skatīties jebkurā virzienā, vnk klīst ar skatienu pa debesīm. Galvenais nesakoncentrēt acis uz vienu punktu, jo tad iedarbojas mūsu smadzeņu akluma mehānisms un tu vairāk neko citu neredzi kā tikai to punktu.

Kas varētu traucēt novērot?
Spoži gaismas avoti – tuvi māju logi, ielu laternas, garāmbraucošas mašīnas, Mēness, un tie nolādētie mākoņi. Ja būs mākoņi, tad diez ko redzēsi. Ja būs daļēji mākoņains, tomēr ir vērts pavērot. Galvenais nolīst kādā klusā tumšā vietā, vēlams lauku pļavā vai jūras krastā (kāds lidlauks, vai kartupeļu lauks, vai augstceltnes jumts, vai stāvvieta Lilastē, ut.t.). Šeku ieskatam zīmējums no NASA bloga:

Cik iespaidīgas būs šodienas Perseīdas?
Runā, ka varētu būt iespaidīgas. Aptuveni 200 krītošās zvaigznes stundā, kas ir kādas trīs minūtē! Bet, patraucēs spožais Mēness, un, iespējams, Latviešu mākoņi.

http://spaceweather.com:
The Perseid meteor shower is about to peak. The show begins after sunset on Tuesday, August 11th, and continues until the sun rises on Wednesday, August 12th. A time of particular interest is 0800-0900 GMT (1-2 a.m. PDT) on the 12th. That’s when Earth is expected to pass through a denser-than-usual filament of dust from Perseid parent Comet Swift-Tuttle. Forecasters are unsure what will happen, but some have speculated that meteor rates could surge as high as 200 per hour. Bright moonlight will blot out many of those Perseids, but even a fraction of 200 is a good show.

http://starspace.lv:
12.-13. augusts – Perseīdu plūsmas maksimums. Svifta-Tatla komētas atliekas ir vērojamas praktiski visu augustu. Šogad Zeme šķērsos komētas atlieku asti, kuru tā atstāja 1862. gadā. Vislabākās prognozes vēsta, ka varētu būt gaidāmi līdz pat 60 meteoriem stundas laikā. Radiants atrodas uz robežas starp Perseja un Kasiopejas zvaigznāju. Atcerieties, kas “zvaigžņu lietu” vislabāk vērot ar neapbruņotu aci un, ja fotografējat, izvēlieties platleņķa objektīvu kā primāro ieroci.

Un protams informējam Twiterī ko labu esam šonakt redzējuši! ;)

Šogad jūlijā bija tiešām daudz naktis, kad varējām vērot sudrabainos mākoņus. Par tiem jau rakstīju agrāk: Sudrabainie mākoņi: kas tie tādi. Būtībā vēl nevienu gadu tik intensīvus viņus nebiju redzējis, gandrīs katru vakaru, un tādā apjomā. Vai nu tas ir saistīts ar globālo sasilšanu, vai ar Saules aktivitātes minimuma maksimumu, ei nu sazini.

Reku pāris pikčeri, ko uzņēmu no velobraucēju tilta Berģos:

Tāda izteikti smalka struktūra, smuki.